Turpinot šajā mācību gadā iesāktā starptautiskā projekta  Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas „Skolu daudzpusējās partnerības” partnerība  „Sava  nacionālā mantojuma apzināšanās, lai definētu un izveidotu Eiropiešu vienoto tēlu” dalību, mums, skolotājām K.Mikažānei, L.Šminiņai, I.Grasmanei, kā arī  4 mūsu vidusskolas skolēniem –Ingai  Andronovai (11.k), Evijai Aidukai, Leldei Līgai Rolavai (11.c) un Jurim Sudmalim (12.k) – bija iespēja braukt pieredzes apmaiņā uz Norvēģijas mazu pilsētiņu – Trisili (Trysil).

No Rīgas mēs izlidojām 9.marta pēcpusdienā, bet līdz savām mītnēm mēs tikām tikai ap pusnakti. Jāpiebilst, ka no tā brīža skolotāji un skolēni tikās katru dienu, bet ne ilgu laiku, jo skolēniem bija sava programma, skolotājiem – sava, turklāt skolēni dzīvoja pie „hostiem”- norvēģu skolēnu mājās, bet visu projektā iesaistīto valstu – Latvijas, Igaunijas, Rumānijas, Polijas, Spānijas, Turcijas un Grieķijas – skolotāji (izņemot, protams, Norvēģijas skolotāji) dzīvoja vienā viesnīcā.

Pirmdien, 10.martā, mums diena sākās ar iepazīšanos ar pilsētu. Norvēģu skolotāji un skolēni visiem atbraukušajiem skolēniem un skolotājiem bija sagatavojuši stāstījumus par ievērojamākajām vietām pilsētā, izvadājot mūs pa tām. Tā kā pilsēta ir maza, tad mums nesagādāja problēmas visas vietas iziet kājām. Problēma radās tikai ledus dēļ – mēs no Latvijas izbraucām īsti pavasarīgā laikā, bet ieradāmies īstā ziemā..

Pēc pastaigas mums bija tikšanās ar pilsētas mēra. Pēc tikšanās mēs devāmies uz Trisiles vidusskolu, kur iepazināmies cits ar citu, katras valsts delegācija kāpa uz skatuves, lai iepazīstinātu ar sevi, pavērojām mācību procesu skolā, kas, protams, atšķīrās no mūsu mācību procesa. Tad arī sekoja pirmais darbs grupās projekta ietvaros – izskatījām katras valsts sagatavoto projekta logo un pārrunājām visus plusus un mīnusus, balsojot par tiem.

Pabeidzot darbu grupās, bija brīvais laiks, kad skolēniem devās ar saviem hostiem uz mājām, bet mēs nedaudz pastaigājāmies par pilsētu. Vakarā skolotājiem bija iespēja izbaudīt vakariņas gandrīz kalna galā ļoti skaistā restorānā.

Otrdiena sākās ļoti jautri, jo bija paredzēta aktivitāte, bez kuras Trisili nevar iedaomāties – slēpošana kalnos. Katrā gadījumā pēc šīs aktivitātes prieks bija redzams katra sejā. Tad arī pēc pusdienām bija projekta darba galvenais uzdevums – prezentēt katras valsts izstrādāto tūrisma bukletu. Ļoti interesanti bija vērot un klausīties, ko katra valsts ir izstrādājusi un ko rādīja par savas valsts ievērojamākajām vietām, UNESCO mantojumu un ēdieniem, dažādiem izstrādājumiem.

Pēc šī darba skolotājiem bija ļoti interesants vakars – norvēģu folkloras vakars. Lai kā mēs gribētu vienkārši paskatīties uz to visu, nekā nebija – nācās vien iesaistīties visā tajā procesā un gandrīz stundu  mācījāmies dejot dažādas dejas. Toties sajūtas pēc tam bija neaprakstāmi jaukas, jo šo dejotāju sirsnība, aizrautība un humors nevarēja atstāt nevienu vienaldzīgu.

Trešdiena mums bija īsta ekskursijas diena, kad varējām aizmirst par darbu un baudīt skaistos skatus, kas pavērās pa ceļam, braucot uz Oslo,  un izbaudīt īsti pavasarī Oslo. Mēs visi ar lielo skolas autobusu devāmies uz galvaspilsētu, lai kopā apmeklētu divus muzejus – Fram muzeju, kurā iepazināmies ar norvēģu tvaikoni Fram, ar kuru 1893. gada jūnijā F. Nansens uzsāka 30 cilvēku ekspedīciju uz ziemeļpolu. Varējām redzēt restaurēto tvaikoni, uzkāpt uz tā klāja, kā arī nokāpt pašā apakšā, kur interesantāk jau bija puišiem skatīties uz dzinējiem un citām tehniskajām lietām. Sēžot uz kugā klāja, uz ekrāna redzējām skaisto ziemeļblāzmu. Pēc tam devāmies uz Vikingu kuģu muzeju, kurā varējām apskatīt gan vikingu restaurētos kuģus, gan dažādus vēsturiskus priekšmetus, kas saistās ar vikingiem.

Pēc kopīgās muzeju apmeklēšanas bija brīvais laiks Oslo, tad nu arī katrs, sadaloties noteiktās grupās, apmeklēja un skatījās to, ko pats vēlējās.

Pēdējā diena bija noslēdzošā sapulce, kurā tika apspriesti jautājumi, kas aptvēra projekta dalību Norvēģijā un nākamo braucienu projekta ietvaros – Spāniju.

Piektdien agri no rīta, pēc viņu laika 4.30 jau bijām autobusā, lai mērotu ceļu uz mūsu mīļajām mājām.

Atskatoties uz visu piedzīvoto, jāsaka, ka sajūtas joprojām ir tikai tās pozitīvākās. Mums bija ļoti patīkami sajust to norvēģu siltumu, labsirdību, uzņemot mūs pie sevis, un fantastisko ieguldījumu, lai uztaisītu tādu programmu, kāda tā bija gan skolotājiem, gan skolēniem. Mēs atbraucām mājās noguruši, bet priecīgi, jo tas tas nogurums bija patīkams.